aizžņaugt
aizžņaugt -žņaudzu, -žņaudz, -žņaudz, pag. -žņaudzu; trans.
1.Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot. imperf. Žņaugt ciet.
PiemēriCilpa savelkoties aizžņaudz kaklu.
1.1.Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) — par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
PiemēriAsaras aizžņaudz kaklu.
Stabili vārdu savienojumiAizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi.
Avoti: 1. sējums