aizžņaugt
aizžņaugt -žņaudzu, -žņaudz, -žņaudz, pag. -žņaudzu; trans.
1.Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot. imperf. Žņaugt ciet.
PiemēriCilpa savelkoties aizžņaudz kaklu.
- Cilpa savelkoties aizžņaudz kaklu.
- Lāčplēsis: Man kumoss kaklu aizžņaudza, Viss apkārt man aptumsa - Dvaša aizrāvās..
- sal. ..Indriķis kā aizžņaugts elpoja strauji un sēcoši.
1.1.Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) – par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
PiemēriAsaras aizžņaudz kaklu.
- Asaras aizžņaudz kaklu.
- Runāt sāpju aizžņaugtā balsī.
- Celms skrēja, kamēr vien spēja, un skrēja arī, kad vairs nespēja. Elpas trūkumam aizžņaudzot rīkli, viņš streipuļoja, rīstījās un, ierāvis kādu malku spirgta gaisa, atkal metās skriet.
- Dusmas un žēlums aizžņaudza kaklu.
- Kaklu aizžņaudza spēja baiļu spazma, un acīs saskrēja asaras..
Stabili vārdu savienojumiAizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi.
- Aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi idioma — Saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
Avoti: 1. sējums