aizauļot
aizauļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Auļojot attālināties. imperf. Auļot prom. Aizaulekšot.
PiemēriKumeļš satracināts.. aizauļoja kā viesulis.
- Kumeļš satracināts.. aizauļoja kā viesulis.
1.1.Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriKumeļi aizauļoja līdz aplokam.
- Kumeļi aizauļoja līdz aplokam.
- Jātnieks aizauļoja gājējiem garām.
- Mājup no robežas vakarā ziemu Aizauļo jātnieks pa puteni bargu.
- Mēs [tūristi] redzējām medniekus straujos zirgos aizauļojam kalnos.
Avoti: 1. sējums