aizdegties
aizdegties -degos, -dedzies, -degas, pag. -degos; refl.
1.Iesākt degt. Uzliesmot.
PiemēriPapīri ātri aizdegās.
- Papīri ātri aizdegās.
- Nu jau tās [liesmas] bij līdz izcirtuma vidum, un aizdegās švirkšēdama jaunā egļu ataudzē..
- Viņas mati apsvila, uz muguras bija aizdegusies blūze, bet viņa nemanīja sāpes.
- Naktī aizdegās māja un dzirnavas. Tās dega kā milzīga lāpa, augstu debesīs sviezdamas dūmu strūklas un sarkanas dzirkstis.
1.1.pārn. Kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam.
PiemēriRūtiņš.. baltām acīm paskatījās sievā: "Kas ačgārni? Ko tu muldi, ja nekā nesaproti!" Mare aizdegās: "Ak, es muldu!? Un nesaprotu!?"
- Rūtiņš.. baltām acīm paskatījās sievā: "Kas ačgārni? Ko tu muldi, ja nekā nesaproti!" Mare aizdegās: "Ak, es muldu!? Un nesaprotu!?"
- Reizēm pie kuļmašīnas neieradās daži kolhoznieki. Tādās reizēs.. [agronome] aizdegās dusmās: "Kā cilvēki var būt tik neapzinīgi?"
2.parasti 3. pers. Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu). Pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
PiemēriAizdegas elektriskās spuldzes.
- Aizdegas elektriskās spuldzes.
- Augstu debesīs aizdegās retas zvaigznes.
Avoti: 1. sējums