aizdzīties
aizdzīties -dzenos, -dzenies, -dzenas, pag. -dzinos; refl.
1.Strauji, pārvarot grūtības, attālināties. imperf. Dzīties prom. Strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizdzīties ar laivu no krasta.
1.1.sar. Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
PiemēriJātnieki aizdzinās līdz upei.
Avoti: 1. sējums