aizjūgs
aizjūgs -a, v.
1.Piederumu kopums braucamā dzīvnieka iejūgšanai. Iejūgs.
PiemēriUz vienas rokas [saimnieks] nesa sakas un citus aizjūga piederumus..
2.pareti Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml. Pajūgs.
PiemēriPie istabas durvīm tika.. aizjūgs uz pēdām apturēts.
Avoti: 1. sējums