aizjoņot
aizjoņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Joņojot attālināties. imperf. Joņot prom.
PiemēriVilciens aizjoņoja stacijai garām.
1.1.Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriSuns aizjoņoja līdz mežam.
1.2.pārn. Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
PiemēriZiņa aizjoņo tālu.
1.3.pārn. Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties, aizskriet.
PiemēriGadi aizjoņo.
Avoti: 1. sējums