aizkaitināt
aizkaitināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Padarīt dusmīgu. Sakaitināt.
PiemēriKad kāds aizkaitina Aņu, tad viņas acis iedegas kā ogles un viņa krata giasā savu garo nūju.
- Kad kāds aizkaitina Aņu, tad viņas acis iedegas kā ogles un viņa krata giasā savu garo nūju.
- Kad tikai [čūsku] aizkaitina, tad viņa iekož asti mutē, izliecas apaļa kā stīpa un tad veļas cilvēkam pakaļ tik ātri, ka tu nekur nevari paglābties.
- Dzelmē tā [jūra] tagad nometusi savas zīžu drānas, kaut kur dziļi, dziļi noslēpusi savu piemīlīgumu un maigumu. Te tagad plosās, trako, svaidās aizkaitināta, dusmīga, nīgra sieva.
Avoti: 1. sējums