aizkalst
aizkalst parasti 3. pers., -kalst, pag. -kalta; intrans.
1.Iesākt kalst (par augiem, to daļām). Panīkt sausuma dēļ.
PiemēriAizkaltis koks.
- Aizkaltis koks.
- Sēkla zemē aizkaltusi.
- ..pirmajā pavasara sausumā [lini] aizkaltuši un iznākuši īsāki, nekā vajadzēja.
- ..citi sējuši vēlu - tiem [labība] aizkaltusi.
- ..sūna vietām aizkaltusi.
2.Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
PiemēriLīmes pudele tā aizkaltusi, ka nevar ne attaisīt.
- Līmes pudele tā aizkaltusi, ka nevar ne attaisīt.
3.gram. Kļūt sausam (par muti, rīkli).
PiemēriRīkle aizkaltusi no putekļiem, bet apstāties nav laika.
- Rīkle aizkaltusi no putekļiem, bet apstāties nav laika.
Avoti: 1. sējums