aizkalst
aizkalst parasti 3. pers., -kalst, pag. -kalta; intrans.
1.Iesākt kalst (par augiem, to daļām). Panīkt sausuma dēļ.
PiemēriAizkaltis koks.
2.Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
PiemēriLīmes pudele tā aizkaltusi, ka nevar ne attaisīt.
3.gram. Kļūt sausam (par muti, rīkli).
PiemēriRīkle aizkaltusi no putekļiem, bet apstāties nav laika.
Avoti: 1. sējums