aizkost
aizkost -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu
1.trans. Nokost kādu daļu. Iekost.
PiemēriAizkost ābolu.
- Aizkost ābolu.
- Aizkost pīrāgu.
- Meitenei aizkosta, taukiem apsmērēta [apziesta] maizes doniņa rokā.
- Vecmāmuļa bungo pirkstus uz galda malas, un viņas sviestmaize aizkosta stāv uz šķīvīša..
- pārn. Jau no paša rīta tās [lapas], nakts salnas aizkostas, pilnīgā bezvējā lidinājās lejup.
2.intrans.; sar. Mazliet (parasti steigā) ieēst. Iekost.
PiemēriIrma.. izķēra no katla apvārījušos gaļas gabaliņu un, uzsviedusi to uz šķīvja, labināja vīru: "Nāc nu, aizkod, kamēr izvārās kartupeļi."
- Irma.. izķēra no katla apvārījušos gaļas gabaliņu un, uzsviedusi to uz šķīvja, labināja vīru: "Nāc nu, aizkod, kamēr izvārās kartupeļi."
- Ap brokasta laiku braucēji apstājās atpūtināt zirgus un paši aizkost.
Avoti: 1. sējums