Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizkratīt
aizkratīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; reti
Kratot ļaut aizklīst, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizkratīt pelavas pa vējam.
Avoti: 1. sējums