aizputēt
aizputēt parasti 3. pers., -put, pag. -putēja; intrans.
1.Pārklāties ar putekļiem. Apputēt, noputēt.
PiemēriKrāsainie logu stikli [vakarā] bija pārstājuši kvēlot, tie tagad izskatījās tumši un akli, it kā pelnu plēnēm aizputējuši.
2.pareti Attālināties (par ko tādu, kas put).
PiemēriPelavas aizput pa vējam.
2.1.pārn. Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
PiemēriTas aizputēja pa lielceļu projām.
Stabili vārdu savienojumiAizputēt (biežāk izputēt) vējā.
Avoti: 1. sējums