aizputēt
aizputēt parasti 3. pers., -put, pag. -putēja; intrans.
1.Pārklāties ar putekļiem. Apputēt, noputēt.
PiemēriKrāsainie logu stikli [vakarā] bija pārstājuši kvēlot, tie tagad izskatījās tumši un akli, it kā pelnu plēnēm aizputējuši.
- Krāsainie logu stikli [vakarā] bija pārstājuši kvēlot, tie tagad izskatījās tumši un akli, it kā pelnu plēnēm aizputējuši.
- Gadiem ilgi vārdi „fabrika", „rūpnīca" saistījušies ar apkvēpušiem ķieģeļu korpusiem, aizputējušiem sīkrūšu logiem..
2.pareti Attālināties (par ko tādu, kas put).
PiemēriPelavas aizput pa vējam.
- Pelavas aizput pa vējam.
2.1.pārn. Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
PiemēriTas aizputēja pa lielceļu projām.
- Tas aizputēja pa lielceļu projām.
Stabili vārdu savienojumiAizputēt (biežāk izputēt) vējā.
- Aizputēt (biežāk izputēt) vējā idioma — Neizdoties, nepiepildīties.
Avoti: 1. sējums