aizsalt
aizsalt parasti 3. pers., -salst, pag. -sala; intrans.
1.Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni). imperf. Salt ciet.
PiemēriDīķis aizsala vienā naktī.
1.1.Par logu rūtīm.
PiemēriStikla balkons vienās ledus puķēs. Arī veikala logi aizsaluši.
1.2.Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
PiemēriŪdensvads aizsalis.
Stabili vārdu savienojumiMute kā aizsalusi.
Avoti: 1. sējums