Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizsalt
aizsalt parasti 3. pers., -salst, pag. -sala; intrans.
1.Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni). imperf. Salt ciet.
PiemēriDīķis aizsala vienā naktī.
  • Dīķis aizsala vienā naktī.
  • Aizsalis ezera līcis.
  • Neaizsalstoša osta.
  • Janvārī uznāca stiprs sals. Upes un ezeri aizsala, tikai jūra vēl negribēja padoties ledus važām.
  • Upe bija tikko aizsalusi, mēs gājām pa dzidro, gludo ledu,.. slidinājāmies, caurspīdīgajam vākam stinkšot.
  • Uz aizsalušās jūras dzisa violets riets..
1.1.Par logu rūtīm.
PiemēriStikla balkons vienās ledus puķēs. Arī veikala logi aizsaluši.
  • Stikla balkons vienās ledus puķēs. Arī veikala logi aizsaluši.
  • Aukstās dienās nevarēja pat pa logu paskatīties pagalmā, jo stikli bija pārklāti ar biezu ledus kārtu. Juris gan pūta siltu elpu virsū un atkausēja apaļu laukumiņu, bet drīz tas aizsala atkal.
1.2.Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
PiemēriŪdensvads aizsalis.
  • Ūdensvads aizsalis.
Stabili vārdu savienojumiMute kā aizsalusi.
  • Mute kā aizsalusi idioma Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Avoti: 1. sējums