aizsardzība
aizsardzība -as, s.; parasti vsk.
1.Rīcība, ar kuru pasargā (kādu), aizstāv (kādu pret ko). Arī šāda nostāja.
PiemēriĢirts [saimnieks]: Es tevi aizsargāšu ar savu dzīvību. - Ugāls [revolucionārs]: Es negribu tavas aizsardzības..
Stabili vārdu savienojumiŅemt savā aizsardzībā.
2.Ar likumu noteikts nodrošinājums.
PiemēriSenatnes pieminekļu aizsardzība.
Stabili vārdu savienojumiDarba aizsardzība.
3.mil. Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
PiemēriPretkājnieku aizsardzība.
Stabili vārdu savienojumiCivilā aizsardzība.
4.fizk. Futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs — viena no komandas dalībnieku funkcijām.
PiemēriRīdzinieces [basketbolistes] sāk [spēli] ar elastīgi veidotu zonas aizsardzību.
4.1.Komandas daļa, kas veic šādu funkciju.
PiemēriKomandas aizsardzībā ir vairāki labi sportisti.
4.2.Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgais figūru novietojums (šahā, dambretē).
PiemēriAktīvā aizsardzība.
Avoti: 1. sējums