aizslāpt
aizslāpt -slāpstu, -slāpsti, -slāpst, pag. -slāpu; intrans.
1.Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku). Izslāpt.
Piemēri..[ievainotie] nemitīgi prasīja dzert.. "Tā aizslāpuši!" Oļa [sanitāre] brīnījās..
- ..[ievainotie] nemitīgi prasīja dzert.. "Tā aizslāpuši!" Oļa [sanitāre] brīnījās..
- Pa ceļu garām vēl arvien pa retam brauc [bēgļi]...Lopiņi velkas lēnām, nokusuši, aizslāpuši, smagi nokārtām galvām.
- sal. ..viņš [mežcirtējs] saujās smēla dzestro, tīro ūdeni un kā aizslāpis kari to dzēra.
- sal. Tad lietus gāž un kokus per, Kā aizslāpusi zeme dzer..
2.Elpojot sajust gaisa trūkumu. Apgrūtināti elpot, arī runāt.
PiemēriMan tik briesmīgi gribas sacīt instruktoram "nē", ka taisni krūtīs aizslāpst elpa.
- Man tik briesmīgi gribas sacīt instruktoram "nē", ka taisni krūtīs aizslāpst elpa.
- ..Pfeifers gandrīz aizslāpa no smiekliem.
- Vikas balsī, kas reizēm aizslāpa elsās, skanēja aizvainojums, rūgtums, neizpratne.
- sal. Viņš sāka grūti vilkt gaisu krūtīs, itin kā aizslāpis.
- pārn. Un viņu [apspiesto ļaužu] dzīves šaustītās, sarepējušās sirdis pēkšņi iepukstējās skaļāk un trauksmaināk. Aizslāpis nemiers kratīs pacēla galvu.
Avoti: 1. sējums