aizslēpties
aizslēpties -slēpjos, -slēpies, -slēpjas, pag. -slēpos; refl.
1.Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
PiemēriAizslēpties aiz stūra.
1.1.pārn. Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
PiemēriNo dzīvojamās ēkas puses, kas bija aizslēpusies egļu zaļumā, atskanēja [meiteņu] ūvināšana..
Avoti: 1. sējums