aizslēpties
aizslēpties -slēpjos, -slēpies, -slēpjas, pag. -slēpos; refl.
1.Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
PiemēriAizslēpties aiz stūra.
- Aizslēpties aiz stūra.
- Bērns kaunīgi aizslēpjas mātei aiz muguras.
- Reizēm es.. metu makšķeri lejup, aizslēpies aiz kārkliem.
- ..pirmie [partizāni] ceļas kājās un metas pretim ienaidniekam, kas aizslēpies aiz bieziem krūmiem.
- Mare aizslēpās aiz stūra,.. [lodes] sitās pretējā akmens sienā un džinkstēdamas drāzās atpakaļ.
1.1.pārn. Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
PiemēriNo dzīvojamās ēkas puses, kas bija aizslēpusies egļu zaļumā, atskanēja [meiteņu] ūvināšana..
- No dzīvojamās ēkas puses, kas bija aizslēpusies egļu zaļumā, atskanēja [meiteņu] ūvināšana..
- Saule aizslēpās aiz kalnu galotnēm...Daba iegrima kā miegā.
- Mēness aizslēpās aiz kāda mākoņa un kļuva par apaļu, blāvu plankumu.
Avoti: 1. sējums