aizspraudīt
aizspraudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
PiemēriAizspraudīt zarus aiz sijas.
- Aizspraudīt zarus aiz sijas.
2.Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
PiemēriSaplēstos svārkus aizspraudīt ar adatām.
- Saplēstos svārkus aizspraudīt ar adatām.
- Un vecā izbālējusī, aprūsējusī rūts pašā vidū starp saķitētām, skalganiem [skangaliem] aizspraudītām un lupatām aizbakstītām rūtīm katru vakaru.. sēri nolūkojas pakaļ aiz kapu vaļņa nogrimstošai saulei.
Avoti: 1. sējums