Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aiztenterēt
aiztenterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Tenterējot attālināties. imperf. Tenterēt prom. Tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriSlimais kaut kā aiztenterēja līdz durvīm.
Avoti: 1. sējums