aiztenterēt
aiztenterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Tenterējot attālināties. imperf. Tenterēt prom. Tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriSlimais kaut kā aiztenterēja līdz durvīm.
- Slimais kaut kā aiztenterēja līdz durvīm.
- Aiztenterēt no kroga uz māju.
- No kādām pagraba durvīm.. izmeimuro vīrs un līganiem soļiem aiziet līdz ielas vidum. Brīdi it kā padomājis.., viņš aiztenterē tālāk.
- Iekunkstēdamās viņa saķēra ar abām rokām galvu, aiztenterēja līdz dīvānam..
- pārn. ..kāds ar visu spēku nosviež somu uz sola, cits iesper ar kāju ķeblītim, tas aiztenterē pa grīdu..
Avoti: 1. sējums