Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
akreditēt
akreditēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.parasti divd. formā: akreditēts Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
Piemēri..padomju un ārvalstu preses pārstāvji tikās ar Maskavā akreditētajiem vēstniecības darbiniekiem.
1.1.Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
PiemēriŽurnālisti, kas akreditēti ANO Eiropas nodaļā Ženēvā..
2.Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
Avoti: 1. sējums