alcējs
alcējs -a, v.
alcēja -as, s.; poēt.
Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
PiemēriSlavas alcējs.
- Slavas alcējs.
- Pretī "ļaunā gara" sagandētajai pasaulei.. lugā nostājas gaišie kalpa cilvēki, labākas dzīves alcēji - Andrievs un Ieva.
- pārn. Vilciens. Nemitīgais skrējējs un tālumu alcējs brāzās cauri Viršu silam...Nepieguris viņš tagad ielauzās meža dziļajā klusumā, satraucot to ar savu skaļo nemieru. Ātrāk, ātrāk! Tālāk, tālāk!...
Avoti: 1. sējums