Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
alkaloīds
alkaloīds -a, v.; ķīm.
Slāpekli saturoša organiska viela, kurai ir bāziskas īpašības.
PiemēriAlkaloīdu savienojumi.
  • Alkaloīdu savienojumi.
  • Opijs satur ap 30 alkaloīdu - morfīnu, kodeīnu,.. narkotīnu u. c.
  • ..[bārbeles] saknēs un mizā ir alkaloīds berberīns, ko lieto kā asins apturēšanas līdzekli.
  • Galvenā kaitīgā viela, kas atrodas [tabakas] dūmos,.. ir alkaloīds nikotīns. Tas galvenam kārtām iedarbojas uz nervu sistēmu, mazās devās to uzbudinot, lielās - tās darbību apspiežot.
Avoti: 1. sējums