Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
alkaloīds
alkaloīds -a, v.; ķīm.
Slāpekli saturoša organiska viela, kurai ir bāziskas īpašības.
PiemēriAlkaloīdu savienojumi.
Avoti: 1. sējums