alksnis
alksnis -šņa, v.
Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
PiemēriLīks alksnis.
- Līks alksnis.
- Alkšņa miza.
- Alkšņu spurdzes.
- Alkšņu audze.
- Cirst alkšņus malkai.
- Zaļokšņi melnie alkšņi stāv gar abām pusēm [upei], ļaudami ūdenim plivināt savas sarkanās sakņu bārkstis.
- Māriņa beidza šūt savu alkšņu mizās krāsoto.. kleitu, ko ziemā bija noaudusi.
Avoti: 1. sējums