altāris
altāris -ra, v.
1.vēst. Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā). Ziedoklis.
PiemēriKādreiz elku pielūdzēji lika dieviem uz altāriem.. dažādas dzīvas radības.
2.rel. Galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
PiemēriAltāra glezna.
Stabili vārdu savienojumiIet pie altāra. Vest pie altāra.
Avoti: 1. sējums