Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
alvojums
alvojums -a, v.; parasti vsk.
1.Paveikta darbība, rezultāts → alvot.
PiemēriIzturīgs alvojums.
2.Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
PiemēriTrauka alvojums.
Avoti: 1. sējums