amatnieks
amatnieks -a, v.
amatniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
PiemēriLabs amatnieks.
2.Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
PiemēriAutore [stāstā] cīnās pret skolotājiem amatniekiem, cilvēkiem bez pedagoģiska talanta, bez siltas sirds, bez vajadzīgās izpratnes..
Avoti: 1. sējums