amatnieks
amatnieks -a, v.
amatniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
PiemēriLabs amatnieks.
- Labs amatnieks.
- Amatnieku brigāde.
- Amatnieku apvienošanās arteļos.
- Lauku amatnieki.
- vēst. Amatnieku cunftes.
- Amatnieki.. pazīstami jau tautas dzīves sensenos laikos. Namdari, galdnieki, mūrnieki, kalēji, drēbnieki, kurpnieki lauku ļaudīm vienmēr bijuši nepieciešami.
- Padomju saimniecības administrācija no pārdesmit amatniekiem un dažiem palīgstrādniekiem izveidoja celtniecības brigādi.
- Brigādes var būt specializētas, kas sastāv tikai no vienas profesijas amatniekiem, piemēram, namdariem, vai arī kompleksās brigādes, kurās ietilpst dažādu specialitāšu amatnieki.
2.Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
PiemēriAutore [stāstā] cīnās pret skolotājiem amatniekiem, cilvēkiem bez pedagoģiska talanta, bez siltas sirds, bez vajadzīgās izpratnes..
- Autore [stāstā] cīnās pret skolotājiem amatniekiem, cilvēkiem bez pedagoģiska talanta, bez siltas sirds, bez vajadzīgās izpratnes..
Avoti: 1. sējums