anabaptisms
anabaptisms -a, v.; parasti vsk.
16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
PiemēriAnabaptisma piekritēji.
Avoti: 1. sējums