Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
analfabēts
analfabēts -a, v.
analfabēte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Lasīt un rakstīt nepratējs.
Piemēri20. gs. sākumā.. ap 80 procentu iedzīvotāju bija analfabēti, bet tagad Gruzijā vairs nav lasīt un rakstīt nepratēju.
1.1.pārn. Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
Piemēri"Tu esi analfabēts cilvēka anatomijā un droši vien pat nezini, cik tev ir ribu." [Saka mediķe inženierim.]
Avoti: 1. sējums