Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
anarhists
anarhists -a, v.
anarhiste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Anarhisma (1) piekritējs.
PiemēriAnarhisti pilnīgi noliedz kā revolucionāro, tā arī jebkuru citu varu, nostādot pretim blankisma stingrajai organizācijai pilnīgu dezorganizatorisku izlaidību.
2.Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs. Cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
Avoti: 1. sējums