Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
anarhists
anarhists -a, v.
anarhiste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Anarhisma (1) piekritējs.
PiemēriAnarhisti pilnīgi noliedz kā revolucionāro, tā arī jebkuru citu varu, nostādot pretim blankisma stingrajai organizācijai pilnīgu dezorganizatorisku izlaidību.
2.Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs. Cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
Avoti: 1. sējums