ansamblis
ansamblis -ļa, v.
1.Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
PiemēriDziesmu un deju ansamblis.
2.Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
PiemēriInstrumentāls ansamblis.
2.1.Skaņdarba vienots, saliedēts izpildījums.
PiemēriJa korim izveidojies saskanīgs un līdzsvarots dziedājums, tad mēdz teikt, ka korim ir labs ansamblis.
3.Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
PiemēriKādas zemes arhitektūru raksturo ne vien lieli ansambļi, bet arī gluži sīkas formas, sevišķi tad, ja tās īpatnējas tikai šai zemei.
4.Vienots, saskaņots (priekšmetu) kopums.
PiemēriNo visa [izstādes] klāsta izdalās rokas stāvos austie igauņu audumi, kas lieliski iekļaujas ansambļos.
Avoti: 1. sējums