antitēze
antitēze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.loģ. Spriedums, kas ir pretrunīgs dotajam spriedumam.
2.filoz. Sākuma stāvokļa noliegšana attīstības procesā. Hēgeļa dialektikā — otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
3.literat. Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
PiemēriAr atkārtojumiem saistās arī tāda [stilistiska] figūra kā pretnostatījums jeb antitēze, kur blakus tiek nostādītas tieši pretējas parādības.
Avoti: 1. sējums