antresols
antresols -a, v.
1.Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
Piemēri..jaunos mēbeļu paraugus demonstrē balkonveidīgās izbūvēs ēkas iekšienē (antresolos).
2.Virsbūve (pusstāvs), ko balkona veidā iekārto telpā, lai paplašinātu tās derīgo platību.
PiemēriNovietot žurnālus antresolā.
Avoti: 1. sējums