antīks
antīks -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
PiemēriAntīkā māksla.
- Antīkā māksla.
- Antīkā dzeja.
- Antīkais teātris.
- Antīkā filozofija.
- Prasmīgi atveidotie antīkās pasaules mākslas darbi iepazīstina skatītājus ar senās Grieķijas mākslu, ar tās mūžīgo daiļumu.
- "..esmu nācis pie atziņas, ka mums jāņem [teātra izrādei] kaut kas patiesi klasisks. No antīkās pasaules. Sengrieķu mistērija.." [Saka skolas direktors.]
- Pagājušā gadsimta vidū par starptautisku ieteica vienu no antīkajām valodām - latīņu vai sengrieķu..
1.1.Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
PiemēriAntīkas formas mūsdienu skulptūrā.
- Antīkas formas mūsdienu skulptūrā.
2.Sens (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
PiemēriAntīka vāze.
- Antīka vāze.
- Antīka rokassprādze.
- Antīku priekšmetu kolekcija.
Avoti: 1. sējums