apātija
apātija -as, s.
Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Vienaldzība.
PiemēriApātijas stāvoklis.
- Apātijas stāvoklis.
- Apātijas pārņemts cilvēks.
- Viņas skatiens pauda nogurumu un apātiju, likās, ka viņai nav daļas gar to, kas tagad notika visapkārt.
- Vītols juta, ka sirdi kā drēgnums apskauj drūma apātija. Negribējās neko izdomāt līdz galam.
- Likās, debesu zilums zaudējis krāsu, gaiss - svaigumu un iela - dzīvību. Es iegrimu apātijā. Jo vairāk atplauka daba un vasarīgāks kļuva gaiss, jo melnāka man šķita nākotne. Nekas mani neiepriecināja.
Avoti: 1. sējums