apēnot
apēnot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
PiemēriApēnot puķes.
- Apēnot puķes.
- Vecu ozolu apēnotais pagalms.
- Melns zīda saulessargs apēno viņas kailo galvu un tumšā uzvalkā tērpto augumu pāri pusei.
- ..saulē un gaismā [nokļūst] arī tie kociņi, kas visu laiku bija apēnoti, tie nākamajā gadā dos.. lielāku ražu.
1.1.Mest ēnu (uz seju, acīm) – par matiem, skropstām.
PiemēriLukins neizpratnē palūkojās meitenē savām zēniski platajām un dzidrajām, garu skropstu apēnotajām acīm.
- Lukins neizpratnē palūkojās meitenē savām zēniski platajām un dzidrajām, garu skropstu apēnotajām acīm.
- Māriņa:.. kāds bāls ģīmītis [sejiņa], melniem matiem apēnots, lūkojas man pretim..
1.2.pārn. Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietna izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.).
PiemēriViņa seju apēnoja dziļas skumjas.
- Viņa seju apēnoja dziļas skumjas.
- Adelīnas seju apēnoja aizvainotība un greizsirdība.
1.3.pārn. Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu). Aptumšot.
PiemēriArī mēs vienu otru reizi sastrīdējāmies ar sievu, bet tie nebija tādi strīdi, kas kaut cik apēnotu mūsu kopdzīvi.
- Arī mēs vienu otru reizi sastrīdējāmies ar sievu, bet tie nebija tādi strīdi, kas kaut cik apēnotu mūsu kopdzīvi.
- Jaunās paaudzes skaistākos dzīves gadus - bērnību tur [kapitālistiskās valstīs] apēno nabadzība un trūkums.
1.4.pārn. Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
PiemēriSpilgti dzeltens magonīšu pudurs [puduris] Skaļi priecīgs pacēlies un smejas, - Neviļus turp vēršas visas acis, Skaistās, raibās puķes apēnotas..
- Spilgti dzeltens magonīšu pudurs [puduris] Skaļi priecīgs pacēlies un smejas, - Neviļus turp vēršas visas acis, Skaistās, raibās puķes apēnotas..
- ..Māteru Jura popularitāte apēnoja daža laba studēta tautas darbinieka slavu..
Avoti: 1. sējums