apēnot
apēnot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
PiemēriApēnot puķes.
1.1.Mest ēnu (uz seju, acīm) — par matiem, skropstām.
PiemēriLukins neizpratnē palūkojās meitenē savām zēniski platajām un dzidrajām, garu skropstu apēnotajām acīm.
1.2.pārn. Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietna izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.).
PiemēriViņa seju apēnoja dziļas skumjas.
1.3.pārn. Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu). Aptumšot.
PiemēriArī mēs vienu otru reizi sastrīdējāmies ar sievu, bet tie nebija tādi strīdi, kas kaut cik apēnotu mūsu kopdzīvi.
1.4.pārn. Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
PiemēriSpilgti dzeltens magonīšu pudurs [puduris] Skaļi priecīgs pacēlies un smejas, - Neviļus turp vēršas visas acis, Skaistās, raibās puķes apēnotas..
Avoti: 1. sējums