Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apēvelēt
apēvelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
Piemēri..Zītari sāka celt jauno māju. Baļķi pa ziemu bija apdarināti, grīdas un griestu dēļi apēvelēti, spāres iztēstas..
1.1.Mazliet, pavirši noēvelēt.
PiemēriPavirši apēvelēts dēlis.
Avoti: 1. sējums