apšķīst
apšķīst -šķīstu, -šķīsti, -šķīst, pag. -šķīdu; intrans.
1.Tikt apšķiestam, aptrieptam (ar ko).
PiemēriRati apšķīst ar dubļiem.
- Rati apšķīst ar dubļiem.
- Liedags vētrā apšķīst ar viļņu putām.
2.reti Nozibēt, nomirdzēt (ap ko).
PiemēriDzeltenas dzirksteles apšķīda viņai ap acīm un galva noreiba, tā ka vajadzēja apsēsties, lai nenogāztos zemē.
- Dzeltenas dzirksteles apšķīda viņai ap acīm un galva noreiba, tā ka vajadzēja apsēsties, lai nenogāztos zemē.
- ..braucējiem uguns vien apšķīda ap acīm, un tai pašā acumirklī tāds pērkona spēriens norībēja, ka tiem ausis gandrīz aizkrita..
Avoti: 1. sējums