Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apžņaugt
apžņaugt -žņaudzu, -žņaudz, -žņaudz, pag. -žņaudzu; trans.
Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriŠaurā kleita cieši apžņaudz augumu.
Avoti: 1. sējums