apžņaugt
apžņaugt -žņaudzu, -žņaudz, -žņaudz, pag. -žņaudzu; trans.
Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriŠaurā kleita cieši apžņaudz augumu.
- Šaurā kleita cieši apžņaudz augumu.
- Māte staigā slima, klusas cietējas vaibstiem sejā, vilnas lakatu cieši ap galvu apžņaugusi.
- Viņas [mātes] roka ap dzelzs rokturi vagona sienā bija apžņaugta tik cieši, ka policists to tikko spēja atraut.
Avoti: 1. sējums