apakša
apakša -as, s.
1.Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu. Apakšējā daļa. Pretstats: augša.
PiemēriKrūzes apakša.
1.1.lok.: apakšā Apakšējā daļā. Pašās beigās.
PiemēriVēstules apakšā ir paraksts un datums.
1.2.Priekšmeta virspusei pretējā puse.
PiemēriNo rubeņa spārna apakšas sūcās asinis.
1.3.Vieta, kas atrodas zemāk. Leja.
PiemēriAtgrūda [šķūņa] lūku. Laukā bija gaišs, saulains rīts..."Labrīt, pilsētnieki!" no apakšas sauca priecīga balss.
2.Telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas. Telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi.
PiemēriIzslaucīt skapja apakšu.
3.savienojumā ar "no", kustības virzienu norādot Vieta zem priekšmeta.
PiemēriModinātāja zvana asā skaņa iedur pašā ausī. No segas apakšas izšaujas roka un satver pulksteni.
4.sar. Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
PiemēriSevišķi svarīgi ir ievērot veselīgo kritiku, kas nāk no apakšas, no bezpartejiskā aktīva, atbalstīt visus ierindas darbinieku vērtīgos pasākumus un ierosinājumus.
5.parasti dsk.; sar. Balss apakšējie, zemie toņi.
6.lok.: apakšā, apst. nozīmē Zem kaut kā paklāt palagu apakšā.
PiemēriVilciens skrēja gar dziļas aizas malu. Apakšā puskilometra dziļumā pār akmeņiem putodama brāzās kalnu upe.
Stabili vārdu savienojumiPalikt apakšā.
Avoti: 1. sējums