Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apaut
apaut -auju, -auj, -auj, arī -aunu, -aun, -aun, pag. -āvu; trans.
1.Ietērpt zeķēs, apavos (kājas).
PiemēriApaut labo kāju.
  • Apaut labo kāju.
  • Osis īgni kasījās, pie gultas uz ķebļa [soliņa] nosēdies kājas apaut.
  • Vakarā viņa.. iesauca Tīrlauku iekšā. "Apaun kājas, būs jāiet."
1.1.pārn. Apgādāt ar apaviem.
PiemēriTēvs ģimeni apāva, kā mācēja, - ar paštaisītām koka kurpēm.
  • Tēvs ģimeni apāva, kā mācēja, - ar paštaisītām koka kurpēm.
2.Uzvilkt (zeķes, apavus).
PiemēriNomazgājies un paēdis brokastis, viņš apāva velteņus, uzģērba silto kažociņu..
  • Nomazgājies un paēdis brokastis, viņš apāva velteņus, uzģērba silto kažociņu..
  • Kad Uģis bija apāvis melnās brezenta čības, visi trīs [zēni] atkal čakli stājās pie darba.
  • Harijs steidzīgi apāva zābakus..
Avoti: 1. sējums