apbērt
apbērt -beru, -ber, -ber, pag. -bēru; trans.
1.Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
PiemēriIlze noliekusies ielika bedrītē jaunu ābelīti ar kuplu zaru kronīti un rūpīgi apbēra saknes ar zemi.
- Ilze noliekusies ielika bedrītē jaunu ābelīti ar kuplu zaru kronīti un rūpīgi apbēra saknes ar zemi.
- ..salasīju dobēs pirmās zemenes, notīrīju un, ar cukuru apbērusi, kā mātei garšo, aiznesu un noliku bļodiņu viņai priekšā uz galda.
- pārn. Lai beidzam nīsties! Es tevi ar skūpstiem apbēršu, Kā sniedziņš apber kalngalu.
1.1.Berot novietot (ap ko). imperf. Bērt apkārt.
PiemēriApbērt zemi ap augļu kociņiem.
- Apbērt zemi ap augļu kociņiem.
1.2.Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.).
PiemēriKad tēvs atvēra durvis, istabā līdzīgi baltam virpulim iedrāzās putenis un apbēra Juri smalkām pūkām.
- Kad tēvs atvēra durvis, istabā līdzīgi baltam virpulim iedrāzās putenis un apbēra Juri smalkām pūkām.
- Kāda granāta sprāga netālu no bataljona štāba, apbērdama visu apkārtni ar šķembām, cietiem zemes gabaliem un akmeņiem.
2.Aprakt. Tikt apraktam (kam grūstot).
PiemēriKādā pavasarī, granti vedot, vīrs, nelaimīgi zemei iebrūkot, tika apbērts grants bedrēs.
- Kādā pavasarī, granti vedot, vīrs, nelaimīgi zemei iebrūkot, tika apbērts grants bedrēs.
- Veco ierakumu vairākās vietās aizbēra [šāviņi], tomēr upuru skaits bija mazs.. Četrus kontuzēja un apbēra, divus nosita.
3.Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
Piemēri..pārējie sarunājās ar atbraukušo ciemiņu un apbēra to tūkstoš jautājumiem..
- ..pārējie sarunājās ar atbraukušo ciemiņu un apbēra to tūkstoš jautājumiem..
- Skatītāji, kas bija pieraduši pie romantiskās glezniecības, apbēra Kurbē ar zobgalībām..
- Tad viņa pārgāja čukstā, apbēra mani nikniem pārmetumiem.
Avoti: 1. sējums