Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apbūve
apbūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Teritorijas aizņemšana ar celtni vai celtnēm. Celtņu sistēma kādā teritorijā.
PiemēriJaunās pilsētas apbūve.
  • Jaunās pilsētas apbūve.
  • Pilsētas apbūves plāns.
  • Mazpilsētu rekonstrukcijas galvenā problēma ir jautājums par to centru vecās apbūves izmaiņu pakāpi. Te cīnās divas pretējas tendences: viena cenšas veco apbūvi saglabāt, otra - to pārveidot.
  • ..tika prasīts jauno apbūvi organiski saskaņot ar.. seno Rīgas kodolu.
1.1.ģen.: apbūves Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
PiemēriApbūves gabals.
  • Apbūves gabals.
  • Apbūves laukums.
  • ..radās projekts par dārza sadalīšanu atsevišķos apbūves gabalos..
Avoti: 1. sējums