apbērt
apbērt -beru, -ber, -ber, pag. -bēru; trans.
1.Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
PiemēriIlze noliekusies ielika bedrītē jaunu ābelīti ar kuplu zaru kronīti un rūpīgi apbēra saknes ar zemi.
1.1.Berot novietot (ap ko). imperf. Bērt apkārt.
PiemēriApbērt zemi ap augļu kociņiem.
1.2.Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.).
PiemēriKad tēvs atvēra durvis, istabā līdzīgi baltam virpulim iedrāzās putenis un apbēra Juri smalkām pūkām.
2.Aprakt. Tikt apraktam (kam grūstot).
PiemēriKādā pavasarī, granti vedot, vīrs, nelaimīgi zemei iebrūkot, tika apbērts grants bedrēs.
3.Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
Piemēri..pārējie sarunājās ar atbraukušo ciemiņu un apbēra to tūkstoš jautājumiem..
Avoti: 1. sējums