apcelties
apcelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos; refl.; sar.
1.Apcelt1.
Piemēri"Ja zivi neesi redzējis, tur pa tālajām jūrām klīzdams, tad iedošu reņģīšus [reņģītes]..." - "Ko nu apcelies, Mārtiņtēv!" Harijs atrunājās.
- "Ja zivi neesi redzējis, tur pa tālajām jūrām klīzdams, tad iedošu reņģīšus [reņģītes]..." - "Ko nu apcelies, Mārtiņtēv!" Harijs atrunājās.
2.Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcelt (l, 2).
Piemēri"..jums [meitenēm] tikai nerroties un spiegt, un, ja pagadās kāds, kas ļaujas apcelties, tad jūs kā vārnas..."
- "..jums [meitenēm] tikai nerroties un spiegt, un, ja pagadās kāds, kas ļaujas apcelties, tad jūs kā vārnas..."
- Maksimičs, būdams pēc savas dabas lēns un kluss, reizumis tomēr labprāt padzina jokus, apcēla kādu naivo, ja tas ļāvās apcelties.
Avoti: 1. sējums