Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apdilt
apdilt -dilstu, -dilsti, -dilst, pag. -dilu; intrans.
1.No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
PiemēriPiedurknes sāk apdilt.
  • Piedurknes sāk apdilt.
  • Viņa tikai paguva ievērot, ka Garais sava allaž nolēkšķētā [notraipītā] un apdilušā uzvalka vietā uzvilcis jaunu, tumšbrūnu..
  • ..zoles [kurpēm] gan tagad likās daudz plānākas, un papēži bija apdiluši pavisam apaļi.
  • ..Modris.. atcerējās savu apdilušo portfeli, kas ar visiem lekciju konspektiem bija palicis uz sola...
1.1.Nolietojoties kļūt plānākam, tievākam.
PiemēriUz pusplikā ceļa panīkuši, sprogaini laucinieku zirdziņi mocījās ar vezumiem. Vedēji skubināja, lamāja un sita tos, kamēr pātagu kāti apdila.
  • Uz pusplikā ceļa panīkuši, sprogaini laucinieku zirdziņi mocījās ar vezumiem. Vedēji skubināja, lamāja un sita tos, kamēr pātagu kāti apdila.
1.2.pārn. Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
PiemēriKādu dienu pie manis ierodas tāds krietni apdilis vīrs..
  • Kādu dienu pie manis ierodas tāds krietni apdilis vīrs..
  • ..Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma, pašķidriem pelnu krāsas matiem, īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
Avoti: 1. sējums