apdullt
apdullt -dullstu, -dullsti, -dullst; pag. -dullu; intrans.
1.Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
PiemēriApdullt no kritiena.
- Apdullt no kritiena.
- ..Dāvis pirmais ar svešinieku uzsācis strīdu un ar pilnu alus pudeli zvēlis tam pa galvu. Tas apdullis, un tad Dāvis viņu galīgi pieveicis.
2.Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām).
PiemēriApdullt no alkohola.
- Apdullt no alkohola.
2.1.Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa).
PiemēriAk tu tēvs, - kā te [dzirnavās] viss gāja un griezās, un rūca, un klaudzēja! Pirmajā acumirklī es biju pavisam apdullis. Man likās, ka arī es nestāvu mierā, bet griežos un lokos.
- Ak tu tēvs, - kā te [dzirnavās] viss gāja un griezās, un rūca, un klaudzēja! Pirmajā acumirklī es biju pavisam apdullis. Man likās, ka arī es nestāvu mierā, bet griežos un lokos.
- Ilgākais, ko Oskars.. spēja pilsētā izturēt, bija dažas dienas. Apdullis, smagu galvu un mulsu sajūtu nomākts, viņš tad steidzās atpakaļ klusajā kāpu valstībā..
2.2.Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
PiemēriApdullt no prieka.
- Apdullt no prieka.
- Apdullt no negaidītas ziņas.
- Pēc triju stundu tirdīšanas viņš [apcietinātais] bij pavisam apdullis un tikai ceļa otrajā pusē sāka samanīt, kas ar viņu notiekas.
Avoti: 1. sējums