Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apdullt
apdullt -dullstu, -dullsti, -dullst; pag. -dullu; intrans.
1.Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
PiemēriApdullt no kritiena.
2.Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām).
PiemēriApdullt no alkohola.
2.1.Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa).
PiemēriAk tu tēvs, - kā te [dzirnavās] viss gāja un griezās, un rūca, un klaudzēja! Pirmajā acumirklī es biju pavisam apdullis. Man likās, ka arī es nestāvu mierā, bet griežos un lokos.
2.2.Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
PiemēriApdullt no prieka.
Avoti: 1. sējums