apdzert
apdzert -dzeru, -dzer, -dzer, pag. -dzēru; trans.
1.Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības). Nodzert.
PiemēriApdzert daudz naudas.
- Apdzert daudz naudas.
- ..būdnieka sievai.. vīrs bija dzērājs un apdzēra ne tikvien mēneša algu, bet arī visu, ko tas blakām nopelnīja..
- Māju un mantu šis cilvēks bij apdzēris, un no visas pārpilnības Ilzes māte savam bērnam ar lielām pūlēm tikai trīssimt sudraba rubļu bija varējusi aiztaupīt.
1.1.Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
PiemēriApdzert godu.
- Apdzert godu.
- Kur, puisīti, tavas acis? Vai apdzēri padomiņu?
- "Vai jūs traki esat palikuši?" viņš iekarsis kliedza. "Vai savu prātu pavisam jau esat apdzēruši?!"
2.reti Izdzert (daudz vai visu).
PiemēriBrāļi alu apdzēruši..
- Brāļi alu apdzēruši..
- Māte: Cik pudeļu alus, cik stopu brandvīna [degvīna] tad pie Iņķa esmu apdzērusi?
3.reti Pārspēt dzeršanā.
PiemēriViņš jau nav mazais dzērājs, bet kaimiņš to apdzer apkārt un apkārt.
- Viņš jau nav mazais dzērājs, bet kaimiņš to apdzer apkārt un apkārt.
Avoti: 1. sējums