Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apdūņot
apdūņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
PiemēriNokopusi nelaimīgo kleitu, kas krietni vien bija apdūņota [pēc kritiena upē], Adelīna likās gulēt..
Avoti: 1. sējums